Likums par lietvārda locījumu vajadzības
izteikšanai ir visai vienkāršs, taču sarunvalodā bieži netiek ievērots. Ir divas
pamata konstrukcijas:
1. darbības vārds vajadzības izteiksmē + lietvārds nominatīvā
jānopērk grāmata
(kas jānopērk? – grāmata)
2. darbības vārds vajadzības izteiksmē + darbības
vārds nenoteiksmē + lietvārds akuzatīvā
jāiet nopirkt grāmatu
(ko nopirkt? – grāmatu)
Ja arī izdodas ievērot šo likumu, interesanti,
ka vēl biežāk rakstītāji (un runātāji) kļūdās gadījumos, ja lietvārds teikumā
atrodas pirms darbības vārda vajadzības izteiksmē. Taču likums nemainās:
grāmata jānopērk šodien
Likums par locījumu attiecas arī uz citām
vārdšķirām – īpašības vārdu, vietniekvārdiem.
Pirms
pērc jaunu grāmatu, jāizlasa vecā.
Ja
vēlies saņemt algu, tā ir jānopelna.
Pēdējā piemērā darbības vārds „ir” attiecas uz
darītāju:
[Tev, man]
ir jānopelna tā [alga].
Vajadzības izteiksmes vienkāršajā tagadnē šo „ir”
bieži vien izlaiž, bet to lieto pagātnē un nākotnē:
Man bija
jānopērk grāmata.
Tev būs
jānopērk grāmata.
Šim
likumam ir neliels izņēmums. Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē seko pirmās vai
otrās personas vietniekvārds (es, tu), tas gan jālieto akuzatīvā:
Man
jāpabaro tevi.
Tev
jāpabaro mani.
Bet visi citi vietniekvārdi – nominatīvā:
Mammai
jāpabaro viņa/viņi.
Skolotājam
mūs/jūs jāmāca.
Visbeidzot, ir gadījumi, kad lietvārds aiz
darbības vārda vajadzības izteiksmē ir ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā vai lokatīvā, bet
iemesls tam ir tāds, ka vārds nominatīvā vienkārši ir izlaists:
Brālim
jāiet uz skolu. (Brālim jāiet ceļš
uz skolu.)
Karlsonam jālido līdz Stokholmai. (Karlsonam jālido ceļš līdz Stokholmai.)
Karlsonam jālido līdz Stokholmai. (Karlsonam jālido ceļš līdz Stokholmai.)
Māsai
jāstāsta par grāmatu. (Māsai
jāstāsta atstāstījums/savas domas par grāmatu.)
Balonam
jālido virs Rīgas. (Balonam jālido maršruts
virs Rīgas.)
Betmenam jāielido Maskavā plkst. 17.00.
Betmenam jāielido Maskavā plkst. 17.00.
Vai Tu zini vēl kādu interesantu gadījumu, ar
ko papildināt šo rakstu?