otrdiena, 2012. gada 15. maijs

Kā pareizi lietot vajadzības izteiksmi


Likums par lietvārda locījumu vajadzības izteikšanai ir visai vienkāršs, taču sarunvalodā bieži netiek ievērots. Ir divas pamata konstrukcijas:

1. darbības vārds vajadzības izteiksmē + lietvārds nominatīvā

jānopērk grāmata
(kas jānopērk? – grāmata)

2. darbības vārds vajadzības izteiksmē + darbības vārds nenoteiksmē + lietvārds akuzatīvā

jāiet nopirkt grāmatu
(ko nopirkt? – grāmatu)

Ja arī izdodas ievērot šo likumu, interesanti, ka vēl biežāk rakstītāji (un runātāji) kļūdās gadījumos, ja lietvārds teikumā atrodas pirms darbības vārda vajadzības izteiksmē. Taču likums nemainās:

grāmata jānopērk šodien

Likums par locījumu attiecas arī uz citām vārdšķirām – īpašības vārdu, vietniekvārdiem.

Pirms pērc jaunu grāmatu, jāizlasa vecā.
Ja vēlies saņemt algu, ir jānopelna.

Pēdējā piemērā darbības vārds „ir” attiecas uz darītāju:
[Tev, man] ir jānopelna tā [alga].
Vajadzības izteiksmes vienkāršajā tagadnē šo „ir” bieži vien izlaiž, bet to lieto pagātnē un nākotnē:
Man bija jānopērk grāmata.
Tev būs jānopērk grāmata.

Šim likumam ir neliels izņēmums. Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē seko pirmās vai otrās personas vietniekvārds (es, tu), tas gan jālieto akuzatīvā:

Man jāpabaro tevi.
Tev jāpabaro mani.

Bet visi citi vietniekvārdi – nominatīvā:

Mammai jāpabaro viņa/viņi.
Skolotājam mūs/jūs jāmāca.

Visbeidzot, ir gadījumi, kad lietvārds aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir ģenitīvā, datīvā, akuzatīvā vai lokatīvā, bet iemesls tam ir tāds, ka vārds nominatīvā vienkārši ir izlaists:

Brālim jāiet uz skolu. (Brālim jāiet ceļš uz skolu.)
Karlsonam jālido līdz Stokholmai. (Karlsonam jālido ceļš līdz Stokholmai.)
Māsai jāstāsta par grāmatu. (Māsai jāstāsta atstāstījums/savas domas par grāmatu.)
Balonam jālido virs Rīgas. (Balonam jālido maršruts virs Rīgas.)
Betmenam jāielido Maskavā plkst. 17.00.

Vai Tu zini vēl kādu interesantu gadījumu, ar ko papildināt šo rakstu?



4 komentāri: