ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis

Kā pareizi lietot domuzīmi un defisi


Domuzīme (–) un defise (-) ir tāds kā problēmpāris latviešu valodas gramatikā. Tomēr to definīcijas un funkcijas jau lieliski apraksta atšķirības abu lietojumā[i].

Defises funkcija ir vārda dalījuma, vārda daļu, burtu vai burtkopu izlaiduma parādīšana, kā arī vārdu sasaistīšana vienā jēdzienā. Būtisks noteikums ir, ka starp defisi un vārdiem vai to daļām nav atstarpes.

Praktiski defises lietojuma piemēri:
Starp ciparu vai simbolu grupām, piemēram, tālruņa numuros, pasta indeksos, automašīnu valsts numura zīmēs
          +371-8000-xxxx
          LV-1010
          AA-3250
No diviem vārdiem veidotos īpašvārdos: dubultuzvārdos, ģeogrāfiskos nosaukumos (bet ne ar nozīmi Rīgas–Pleskavas šoseja u. tml., skat. domuzīmes lietojumu)
          A. Bērza-Kalniņa
          Niedrāju-Pilkas purvs
Saliktos terminos
          sārmu-skābes akumulators
          angļu-latviešu vārdnīca
Šifrētos mašīnu, aparātu u. tml. apzīmējumos
          MIG-29
Morfoloģisks vārda sadalījums (sakne, galotne utt.)
          grāmat-a
Vārda sadalīšana zilbēs, pārnešanai jaunā rindā
          grā-ma-ta
Stieptas u. tml. izrunas attēlošana rakstos
          I-n-d-r-i-ķ-i!
Skaņu atdarinājumos
          Ha-ha-ha!
          Pus-pūr’-ol’-piedēj’ 
Burtkopu izlaidums
          b-ba (biedrība)
          L-ja (Latvija)
Nepilnas vārda daļas apzīmēšanā
          augš- un apakšpuse

Domuzīmes galvenās funkcijas ir teikuma komponentu atdalīšana un izlaistu vārdu (teikumu) attēlošana. Šajās pozīcijās to raksta ar atstarpēm abās pusēs.
Domuzīmi lieto arī ar savienotājzīmes funkciju, kas būs aprakstīta piemēros, un šajos gadījumos to lieto bez atstarpēm abās pusēs.

Atdalošā domuzīme (ar atstarpēm abās pusēs): saliktos teikumos stilistiskos nolūkos (komata vietā), uzskaitot vienlīdzīgus teikuma locekļus (pirms vai pēc vispārinošā vārda, ja tāds lietots), izlaistu vārdu, vārdkopu, teikumu (citātos, šajā gadījumā lieto vairākas domuzīmes) vietā, atdalot savrupinājumus, iespraudumus, tiešās runas atdalīšanai no piebildes, dialogu apzīmēšanā u. c.
Daži piemēri:
Nav ne mazāko šaubu – tas notiks drīz. (Zvaigzne)
Liela ir arī teatrālo žanru daudzveidība – traģēdija, komēdija, drāma, vodeviļa, liriska komēdija, farss utt. (O. Dunkers)
Es mācīšu dabaszinības, tu – aritmētiku. (R. Ezera)
Bet viņa kuģi – taisni neticami – slīka arī bezvēja laikā. (J. Grants)
– Pakalnu redzēji?
– Redzēju. (A. Grigulis)
Mitoloģiskā atmosfēra vilku barā ir aprakstīta tik labi, ka šķiet pilnīgi ticama šādu būtņu pastāvēšana mūsdienu pasaulē. – – – Bellai un Edvardam būtu ļoti grūti sacensties ar šī romāna varoņiem. (citēts no atsauksmēm par M. Stīvoteras romānu)

Domuzīme kā savienotājzīme (bez atstarpēm abās pusēs):
Starp personu uzvārdiem (pretēji vienas personas uzvārdam), kas ir izgudrojuma, likuma, literāra darba u. tml. autori.
Gausa–Zeidela metode
Boila–Mariota likums
Gē-Lisaka–Šarla likums (šeit pirmie divi vārdi ir vienas personas dubultuzvārds, tādēļ starp tiem lietota defise)
Parādot pretējos polus, atsevišķus locekļus, kas ir savstarpēji saistīti.
Rīgas–Maskavas vilciens
Rīgas–Pleskavas šoseja
Prievārda „līdz” vietā.
12.–15. maijs
(1861–1933)

Domuzīmi lieto, lai apzīmētu mīnusa zīmi, to raksta pirms skaitļa bez atstarpes.
Maksimālā gaisa temperatūra no –4° līdz –9°.

Domuzīme un komats
Domuzīme liekama aiz komata, ja ar komatiem atdalāmais palīgteikums, savrupinājums utt. attiecas uz iepriekšējo teikuma vārdu vai daļu, ko paskaidro, papildina ar domuzīmi piesaistāmā teikuma daļa.
Visdrausmīgāko galu piedzīvojis dažs zvirbulis, apmezdamies bezdelīgas perēklī, – bezdelīgas viņu dzīvu aizmūrē. (J. Sudrabkalns.)
Domuzīme liekama komata priekšā, ja ar domuzīmēm izdalītā teikuma daļa pieder pie iepriekšējās teikuma daļas, kurai ar komatu pievienojams vēl cits komponents.
Akmeņčakstīte pārtiek no dažādiem kukaiņiem – mušām, odiem –, kurus ķer gaisā un meklē pa zemi. (Ailab)
Ābeļu priekšteči, no kuriem veidojās arī ābelēm radnieciskās ģintis – cidonijas, vilkābeles, pīlādži –, bija parādījušies krīta periodā. (Ailab)


Rakstā nav minēti visi iespējamie veidi un piemēri. Ja nevari atrast sev aktuālo gadījumu, raksti, meklēsim un papildināsim.
  




[i] Izmantotie avoti:
1. Teorija un daži piemēri (jo sevišķi piemēri no latviešu literatūras):
Blinkena, A. (2009) Latviešu interpunkcija. Rīga: Zvaigzne ABC.
Daži lietojuma veidi, kas nav minēti Blinkenas grāmatā, piemēri:
2. Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata. Skatīts 26.04.2012. http://publications.europa.eu/code/lv/lv-4100100.htm
3. Pieturzīmes teikuma vidū. Skatīts 26.04.2012. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/INTERPUNKC/inter4.htm

4 komentāri:

  1. Es rakstu locīšanas piemērus. Zēns-zēna, nauda-naudas utt. Kāda zīme ir jālieto? Defise, domuzīme vai domuzīme kā savienotājzīme?

    AtbildētDzēst
  2. Kādam mērķim Tu raksti locīšanas piemērus?

    Kā par spīti, nav pa rokai nevienas gudras grāmatas, kur pašpikot, bet, tā kā šis ir ikdienai netipisks gadījums, šaubos, vai atradīsies konkrēts likums. Gramatikas grāmatās vārdi visbiežāk tiek sakārtoti tabulā.

    Es teiktu – lieto domuzīmi: zēns – zēna, nauda – naudas. (Ja šeit, komentārā, parādās defises, ar tām ir domātas domuzīmes.)

    Ja raksti visus locījumus, pārskatāmāk būs lietot komatu: zēns, zēna, zēnam, zēnu utt. (šis variants tiek lietots daudzās vārdnīcās, piem., nekārtno darbības vārdu formu uzskaitīšanai).

    Ja norādi vairākus vārdus, deklinācijas utt., tad labāk kārto tabulā, norādot arī locījumu (un jautājumu).

    AtbildētDzēst
  3. "Domuzīme kā savienotājzīme (bez atstarpēm abās pusēs):"
    NEPAREIZI – atdalīšanas gadījumos lieto DEFISI, nevis DOMUZĪMI bez atstarpēm. Dubultuzvārdos un laika apzīmēšanai no/līdz, piemēram, Ieva Kalniņa-Bērza un 2008.-2009. gadam.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Dubultuzvārdos jā (lieto defisi), laika apzīmēšanai nē (lieto domuzīmi). Izlasiet, lūdzu, vēlreiz rūpīgāk attiecīgās sadaļas. Tas, ko Jūs minat kā kļūdu, ir divu personu uzvārdi viena izgudrojuma/likuma utt. nosaukumā.

      Dzēst