Domuzīme (–)
un defise (-) ir tāds kā problēmpāris
latviešu valodas gramatikā. Tomēr to definīcijas un funkcijas jau lieliski apraksta
atšķirības abu lietojumā[i].
Defises
funkcija ir vārda dalījuma, vārda daļu, burtu vai burtkopu izlaiduma
parādīšana, kā arī vārdu sasaistīšana vienā jēdzienā. Būtisks noteikums ir, ka starp defisi un vārdiem vai to daļām nav
atstarpes.
Praktiski defises lietojuma piemēri:
Starp ciparu
vai simbolu grupām, piemēram, tālruņa numuros, pasta indeksos, automašīnu
valsts numura zīmēs
+371-8000-xxxx
LV-1010
AA-3250
No diviem
vārdiem veidotos īpašvārdos: dubultuzvārdos,
ģeogrāfiskos nosaukumos (bet ne ar
nozīmi Rīgas–Pleskavas šoseja u. tml., skat.
domuzīmes lietojumu)
A. Bērza-Kalniņa
Niedrāju-Pilkas purvs
Saliktos terminos
sārmu-skābes akumulators
angļu-latviešu vārdnīca
Šifrētos
mašīnu, aparātu u. tml. apzīmējumos
MIG-29
Morfoloģisks
vārda sadalījums (sakne, galotne utt.)
grāmat-a
Vārda
sadalīšana zilbēs, pārnešanai jaunā rindā
grā-ma-ta
Stieptas u.
tml. izrunas attēlošana rakstos
I-n-d-r-i-ķ-i!
Skaņu atdarinājumos
Ha-ha-ha!
Pus-pūr’-ol’-piedēj’
Burtkopu izlaidums
b-ba (biedrība)
L-ja (Latvija)
Nepilnas vārda daļas apzīmēšanā
augš- un apakšpuse
Domuzīmes
galvenās funkcijas ir teikuma komponentu atdalīšana un izlaistu
vārdu (teikumu) attēlošana. Šajās pozīcijās to raksta ar atstarpēm abās
pusēs.
Domuzīmi
lieto arī ar savienotājzīmes funkciju, kas būs aprakstīta piemēros, un
šajos gadījumos to lieto bez atstarpēm abās pusēs.
Atdalošā domuzīme (ar atstarpēm
abās pusēs): saliktos teikumos stilistiskos nolūkos (komata vietā), uzskaitot vienlīdzīgus
teikuma locekļus (pirms vai pēc vispārinošā vārda, ja tāds lietots), izlaistu
vārdu, vārdkopu, teikumu (citātos, šajā gadījumā lieto vairākas domuzīmes) vietā,
atdalot savrupinājumus, iespraudumus, tiešās runas atdalīšanai no piebildes,
dialogu apzīmēšanā u. c.
Daži piemēri:
Nav ne mazāko šaubu – tas notiks drīz. (Zvaigzne)
Liela ir arī teatrālo žanru
daudzveidība – traģēdija, komēdija, drāma, vodeviļa, liriska komēdija, farss
utt. (O. Dunkers)
Es mācīšu dabaszinības, tu –
aritmētiku. (R. Ezera)
Bet viņa kuģi – taisni neticami – slīka
arī bezvēja laikā. (J. Grants)
– Pakalnu redzēji?
– Redzēju. (A. Grigulis)
Mitoloģiskā atmosfēra vilku barā ir
aprakstīta tik labi, ka šķiet pilnīgi ticama šādu būtņu pastāvēšana mūsdienu
pasaulē. – – – Bellai un Edvardam būtu ļoti grūti sacensties ar šī romāna
varoņiem. (citēts no atsauksmēm par M. Stīvoteras romānu)
Domuzīme kā
savienotājzīme (bez atstarpēm abās pusēs):
Starp
personu uzvārdiem (pretēji vienas personas uzvārdam), kas ir izgudrojuma,
likuma, literāra darba u. tml. autori.
Gausa–Zeidela metode
Boila–Mariota likums
Gē-Lisaka–Šarla likums (šeit pirmie
divi vārdi ir vienas personas dubultuzvārds, tādēļ starp tiem lietota defise)
Parādot
pretējos polus, atsevišķus locekļus, kas ir savstarpēji saistīti.
Rīgas–Maskavas vilciens
Rīgas–Pleskavas šoseja
Prievārda „līdz”
vietā.
12.–15. maijs
(1861–1933)
Domuzīmi
lieto, lai apzīmētu mīnusa zīmi, to
raksta pirms skaitļa bez atstarpes.
Maksimālā gaisa temperatūra no –4° līdz
–9°.
Domuzīme un komats
Domuzīme
liekama aiz komata, ja ar komatiem atdalāmais palīgteikums, savrupinājums utt.
attiecas uz iepriekšējo teikuma vārdu vai daļu, ko paskaidro, papildina ar
domuzīmi piesaistāmā teikuma daļa.
Visdrausmīgāko galu piedzīvojis dažs
zvirbulis, apmezdamies bezdelīgas perēklī, – bezdelīgas viņu dzīvu aizmūrē. (J.
Sudrabkalns.)
Domuzīme
liekama komata priekšā, ja ar
domuzīmēm izdalītā teikuma daļa pieder pie iepriekšējās teikuma daļas, kurai ar
komatu pievienojams vēl cits komponents.
Akmeņčakstīte pārtiek no dažādiem
kukaiņiem – mušām, odiem –, kurus ķer gaisā un meklē pa zemi. (Ailab)
Ābeļu priekšteči, no kuriem veidojās
arī ābelēm radnieciskās ģintis – cidonijas, vilkābeles, pīlādži –, bija
parādījušies krīta periodā. (Ailab)
Rakstā nav
minēti visi iespējamie veidi un piemēri. Ja nevari atrast sev aktuālo gadījumu,
raksti, meklēsim un papildināsim.
[i] Izmantotie avoti:
1. Teorija un daži
piemēri (jo sevišķi piemēri no latviešu literatūras):
Blinkena,
A. (2009) Latviešu interpunkcija. Rīga: Zvaigzne ABC.
Daži
lietojuma veidi, kas nav minēti Blinkenas grāmatā, piemēri:
2. Iestāžu publikāciju
noformēšanas rokasgrāmata. Skatīts 26.04.2012. http://publications.europa.eu/code/lv/lv-4100100.htm
3. Pieturzīmes
teikuma vidū.
Skatīts 26.04.2012. http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/INTERPUNKC/inter4.htm
Es rakstu locīšanas piemērus. Zēns-zēna, nauda-naudas utt. Kāda zīme ir jālieto? Defise, domuzīme vai domuzīme kā savienotājzīme?
AtbildētDzēstKādam mērķim Tu raksti locīšanas piemērus?
AtbildētDzēstKā par spīti, nav pa rokai nevienas gudras grāmatas, kur pašpikot, bet, tā kā šis ir ikdienai netipisks gadījums, šaubos, vai atradīsies konkrēts likums. Gramatikas grāmatās vārdi visbiežāk tiek sakārtoti tabulā.
Es teiktu – lieto domuzīmi: zēns – zēna, nauda – naudas. (Ja šeit, komentārā, parādās defises, ar tām ir domātas domuzīmes.)
Ja raksti visus locījumus, pārskatāmāk būs lietot komatu: zēns, zēna, zēnam, zēnu utt. (šis variants tiek lietots daudzās vārdnīcās, piem., nekārtno darbības vārdu formu uzskaitīšanai).
Ja norādi vairākus vārdus, deklinācijas utt., tad labāk kārto tabulā, norādot arī locījumu (un jautājumu).
"Domuzīme kā savienotājzīme (bez atstarpēm abās pusēs):"
AtbildētDzēstNEPAREIZI – atdalīšanas gadījumos lieto DEFISI, nevis DOMUZĪMI bez atstarpēm. Dubultuzvārdos un laika apzīmēšanai no/līdz, piemēram, Ieva Kalniņa-Bērza un 2008.-2009. gadam.
Dubultuzvārdos jā (lieto defisi), laika apzīmēšanai nē (lieto domuzīmi). Izlasiet, lūdzu, vēlreiz rūpīgāk attiecīgās sadaļas. Tas, ko Jūs minat kā kļūdu, ir divu personu uzvārdi viena izgudrojuma/likuma utt. nosaukumā.
Dzēst